1) Piekrītu, ka guļbūve neiederas privātmāju rajonā. Un te arī ir laikam galvenā atbilde uz jautājumu, kāpēc krities pieprasījums - ja dzīvojamā māja vēl var tikt uzskatīta par primāri nepieciešamu, tad brīvdienu māja laukos jau ir luksusa prece, kurām krīzes laikā pieprasījums krītas. Ja šis ir galvenais iemesls, tad viss vēl nebūtu tik bezcerīgi, jo luksusa preces pircējiem parasti tomēr cena ir mazāk svarīgs faktors par kvalitāti. Pieprasījums luksusa precēm mazs, bet arī krīzes laikos tas eksistē, tāpēc tiem, kas tur savu kvalitātes latiņu augstu, būtu jāsaņem savi pasūtījumi.
2) Iekšējā apdare - arī piekrītu, ka daudziem tas traucē, ka sienas ir reljefainas un redzama koksnes tekstūra. Tā ir papildus informācija, kas caur redzi nonāk uz apstrādi smadzenēm, tāpēc cilvēkam var būt grūtāk šādā telpā relaksēties, kā telpā ar gludām zaļi krāsotām sienām. Patstāvīgai dzīvošanai šis faktors tiešām jāņem vērā. Ja tomēr ir ļoti liela vēlme dzīvot guļbūvē, tad būtu jāapsver iespēja kombinēt ēkā stāvbūves un guļbūves daļas, kur, piemēram, guļamistabu zona ir otrajā stāvā, kas veidots no guļbūves baļķiem. Ilustrācijai var iegūglēt STAVLAFT un apskatīt attēlu daļu.
3) Kokmateriāli - sāpīgs jautājums, jo no šejienes taču sākas kvalitatīva guļbūve. Ja celtu guļbūvi priekš sevis, es, protams, sagatavotu baļķus ziemā, pēc tam nomizotu un ļautu labi ventilētā nojumē dabīgi nožūt vismaz gadu vai pat vairāk nelabvēlīgu laikapstākļu un lielu diametru gadījumā. Tad atmestu baļķus ar kreisi vērpto šķiedru, jo arī nožuvis koks turpinās staigāt, un šitie propelleri cels augšā stūrus. Tad izvēlētos meistarus, kuri var parādīt vismaz 10 laimīgus klientus un izcilus darbus. u.t.t., Bet skaidrs, ka realitāte ir cita. un vairumam klientu rezultātu vajag tūlīt. Hmm... varbūt te parādās biznesa niša kādam meža īpašniekam, kurš var atļauties saviem baļķiem radīt augstu pievienoto vērtību samērā vienkāršā, bet laikietilpīgā procesā? Tad steidzamajiem projektiem vismaz būtu variants, kur ņemt izejmateriālu. Mehāniski žāvēti baļķi nav labs risinājums, jo baļķi ļoti saplaisā, bet pa plaisām zūd siltumenerģija. Un baļka kodolā mitrums vienalga saglabāsies.
3) Meistari - ticu, ka šeit vēl ir tādi cilvēki, kas spēj parādīt apmierinātos klientus. Taču pircējam jāiegulda diezgan liels darbs, lai atfiltrētu amatierus.
4) Laiks - ar to, izvēloties guļbūvi, būtu jārēķinās, ja vien neuzrodas kāds, kurš sāktu piedāvāt pareizi izgatavotas sagataves.
Vēl viens komentārs neo manis par moderno dizainu - manuprāt tradicionālā guļbūve netur līdzi mūsdienu prasībām, kur klientam vajag milzīgas halles bez atbalstošajām kolonnām, milzīgus logus, sarežģītas konstrukcijas u.tml. Rezultātā ražotājs uz pasūtītāja rēķina izmēģina dažādas nepārbaudītas inovācijas, kuras ne vienmēr sevi attaisno. Pateikt, ka tā nedrīskt darīt, nozīmē pazaudēt klientu. Pēc tam pārtaisīt un izlabot ir ļoti dārgi vai pat neiespējami. Pircējam tomēr būtu jāieklausās pieredzējušā meistarā par to ko drīkst darīt, un ko nevajadzētu.
2) Iekšējā apdare - arī piekrītu, ka daudziem tas traucē, ka sienas ir reljefainas un redzama koksnes tekstūra. Tā ir papildus informācija, kas caur redzi nonāk uz apstrādi smadzenēm, tāpēc cilvēkam var būt grūtāk šādā telpā relaksēties, kā telpā ar gludām zaļi krāsotām sienām. Patstāvīgai dzīvošanai šis faktors tiešām jāņem vērā. Ja tomēr ir ļoti liela vēlme dzīvot guļbūvē, tad būtu jāapsver iespēja kombinēt ēkā stāvbūves un guļbūves daļas, kur, piemēram, guļamistabu zona ir otrajā stāvā, kas veidots no guļbūves baļķiem. Ilustrācijai var iegūglēt STAVLAFT un apskatīt attēlu daļu.
3) Kokmateriāli - sāpīgs jautājums, jo no šejienes taču sākas kvalitatīva guļbūve. Ja celtu guļbūvi priekš sevis, es, protams, sagatavotu baļķus ziemā, pēc tam nomizotu un ļautu labi ventilētā nojumē dabīgi nožūt vismaz gadu vai pat vairāk nelabvēlīgu laikapstākļu un lielu diametru gadījumā. Tad atmestu baļķus ar kreisi vērpto šķiedru, jo arī nožuvis koks turpinās staigāt, un šitie propelleri cels augšā stūrus. Tad izvēlētos meistarus, kuri var parādīt vismaz 10 laimīgus klientus un izcilus darbus. u.t.t., Bet skaidrs, ka realitāte ir cita. un vairumam klientu rezultātu vajag tūlīt. Hmm... varbūt te parādās biznesa niša kādam meža īpašniekam, kurš var atļauties saviem baļķiem radīt augstu pievienoto vērtību samērā vienkāršā, bet laikietilpīgā procesā? Tad steidzamajiem projektiem vismaz būtu variants, kur ņemt izejmateriālu. Mehāniski žāvēti baļķi nav labs risinājums, jo baļķi ļoti saplaisā, bet pa plaisām zūd siltumenerģija. Un baļka kodolā mitrums vienalga saglabāsies.
3) Meistari - ticu, ka šeit vēl ir tādi cilvēki, kas spēj parādīt apmierinātos klientus. Taču pircējam jāiegulda diezgan liels darbs, lai atfiltrētu amatierus.
4) Laiks - ar to, izvēloties guļbūvi, būtu jārēķinās, ja vien neuzrodas kāds, kurš sāktu piedāvāt pareizi izgatavotas sagataves.
Vēl viens komentārs neo manis par moderno dizainu - manuprāt tradicionālā guļbūve netur līdzi mūsdienu prasībām, kur klientam vajag milzīgas halles bez atbalstošajām kolonnām, milzīgus logus, sarežģītas konstrukcijas u.tml. Rezultātā ražotājs uz pasūtītāja rēķina izmēģina dažādas nepārbaudītas inovācijas, kuras ne vienmēr sevi attaisno. Pateikt, ka tā nedrīskt darīt, nozīmē pazaudēt klientu. Pēc tam pārtaisīt un izlabot ir ļoti dārgi vai pat neiespējami. Pircējam tomēr būtu jāieklausās pieredzējušā meistarā par to ko drīkst darīt, un ko nevajadzētu.
