Zhuk ievācaties un dzīvojat - nekas traģisks nenotiks.
1) Pieņemu ka, tā kā bieži vien tādos gadījumos - visas telpas pa ziemu neapdzīvo - saspiežas mazākā teritorijā.
2) Ja apsarmos kāda pārsedze - tad tikai kādā telpā, uz kuru durvis ciet, un kuru nelieto - un tad arī tikai pie ļoti lieliem āra mīnusiem. Telpās kuras apdzīvos - pie pietiekošas apkures tādas pārsedzes zonā siena būs vienkārši aukstāka nekā citviet.
3) Ventilēsies droši vien vairāk kā vajag - tādā stadijā esošai ēkai parasti pietiek kādu šķirbiņu kaut kur pārsegumā un jumtā. Bet ja arī viss nostrādāts ļoti perfekti - kāda ventcuka tak dūmenī būs paredzēta.
4) Ja māc šaubas par pelējuma iemešanos kādās neapdzīvotās mazapkurinātās telpās - tad tajās var izmiglot vara vitriola (sulfāta) dažu % šķīdumu. To kuru ar kaļki (vai šķ. ziepēm) sajauktu - sauktu par Bordo šķīdumu - miglo uz augiem lai novērstu dažādu sēnīšu, puves utt. izplatību. Praktiski nekaitīgs civēkam...
Ar tādu apstrādā iekšsienas vai griestus vecās mājās - lai caur jauno špahtelējumu nesistos cauri dzeltenumi - ko izrādās rada kāda krāsojošā sēnīte.
Tāds ir arī sauso apmetuma javu komplektos (zils kristālisks - atsevišķā maisiņā) kā pretsēnīšu piedeva. Kādreiz atsevišķi varēja nopirkt celtniec. veikalos - 100g maksāja santīmus. Bet tagad nezinu - to Bordo arī it kā vairs netirgojot.
Ja kas - tad izmiglot citu vēlams nekaitīgu antiseptiķa šķIdumu
P.S. Saprotams, kāpēc logus iesaka likt ārējā siltinājuma kārtā - bet neiesaku aizrauties - pie 150mm sitinājuma un 75mm rāmja biezuma no ārsienas plaknes logs ir tikai par 75mm uz iekšu, kas ir ļoti maz.
Bet pie 100mm sitinājuma - sviests - colla tikai. Kas tā par logaili !!! Praktiski bez ēnas. Fasāde tiek čakarēta - bet vai siltumzudumi kopējo zudumu kontekstā par kādu procentu vispār palielinās? Ja zudumi caur logiem kā tādiem ēkai ir ap 10%! Iesaku neielikt vienu loģeli tur kur bez tā var iztikt - un ieguvums būs lielāks! Kaut kā tā...
1) Pieņemu ka, tā kā bieži vien tādos gadījumos - visas telpas pa ziemu neapdzīvo - saspiežas mazākā teritorijā.
2) Ja apsarmos kāda pārsedze - tad tikai kādā telpā, uz kuru durvis ciet, un kuru nelieto - un tad arī tikai pie ļoti lieliem āra mīnusiem. Telpās kuras apdzīvos - pie pietiekošas apkures tādas pārsedzes zonā siena būs vienkārši aukstāka nekā citviet.
3) Ventilēsies droši vien vairāk kā vajag - tādā stadijā esošai ēkai parasti pietiek kādu šķirbiņu kaut kur pārsegumā un jumtā. Bet ja arī viss nostrādāts ļoti perfekti - kāda ventcuka tak dūmenī būs paredzēta.
4) Ja māc šaubas par pelējuma iemešanos kādās neapdzīvotās mazapkurinātās telpās - tad tajās var izmiglot vara vitriola (sulfāta) dažu % šķīdumu. To kuru ar kaļki (vai šķ. ziepēm) sajauktu - sauktu par Bordo šķīdumu - miglo uz augiem lai novērstu dažādu sēnīšu, puves utt. izplatību. Praktiski nekaitīgs civēkam...
Ar tādu apstrādā iekšsienas vai griestus vecās mājās - lai caur jauno špahtelējumu nesistos cauri dzeltenumi - ko izrādās rada kāda krāsojošā sēnīte.
Tāds ir arī sauso apmetuma javu komplektos (zils kristālisks - atsevišķā maisiņā) kā pretsēnīšu piedeva. Kādreiz atsevišķi varēja nopirkt celtniec. veikalos - 100g maksāja santīmus. Bet tagad nezinu - to Bordo arī it kā vairs netirgojot.
Ja kas - tad izmiglot citu vēlams nekaitīgu antiseptiķa šķIdumu
P.S. Saprotams, kāpēc logus iesaka likt ārējā siltinājuma kārtā - bet neiesaku aizrauties - pie 150mm sitinājuma un 75mm rāmja biezuma no ārsienas plaknes logs ir tikai par 75mm uz iekšu, kas ir ļoti maz.
Bet pie 100mm sitinājuma - sviests - colla tikai. Kas tā par logaili !!! Praktiski bez ēnas. Fasāde tiek čakarēta - bet vai siltumzudumi kopējo zudumu kontekstā par kādu procentu vispār palielinās? Ja zudumi caur logiem kā tādiem ēkai ir ap 10%! Iesaku neielikt vienu loģeli tur kur bez tā var iztikt - un ieguvums būs lielāks! Kaut kā tā...