Siltumvadītspējas koeficients kokšķiedras plātnei tomēr ir lielāks (sliktāks) kā akmens vatei. Lai visam pīrāgām nodrošinātu nemainīgu Siltumcaulraidības koeficientu (U), akmensvates vietā būtu jāliek biezāks slānis (~100mm) kokšķiedru plātne. Tas man šķiet ir pa traku. Protams, piekrītu, tas ir labs risinājums, karkasu apsit ar kokšķiedru un uzreiz apmet. Bet par cik karkasa siltinājums ir tikai 150mm, un iekštelpās tikai 30 - 50mm tad kaut kas nepieciešams vēl no ārpuses un 40mm Steico Protect būtu mazliet pa maz. Tādēļ mans pīrāgs mazliet sarežgījās.
- Zem ģipškartona liku kokšķiedru, lai tā "bremzētu" telpas tvaika migrāciju uz auksto zonu. Tā vismaz ražotāji apgalvo, ka tam šis materiāls ir ļoti piemērots.
Par šo ekovates izplatītāju uzskatu, ka nevajag tvaika izolāciju esmu skeptisks. Varbūt papīram ar bora maisījumu neko mitrums sliktu neizdarīs, bet ja neliek tvaika izolāciju, tad tāpat relatīvais mitrums nokļūs ekovatē, tur temperatūras jau būs zemākas un izkritīs kondensāts. Rezultātā ekovate mitra un tādam materiālam jau vairs nav vairs tāds siltumvadītspējas koeficients kā sākumā.
- Zem ģipškartona liku kokšķiedru, lai tā "bremzētu" telpas tvaika migrāciju uz auksto zonu. Tā vismaz ražotāji apgalvo, ka tam šis materiāls ir ļoti piemērots.
Par šo ekovates izplatītāju uzskatu, ka nevajag tvaika izolāciju esmu skeptisks. Varbūt papīram ar bora maisījumu neko mitrums sliktu neizdarīs, bet ja neliek tvaika izolāciju, tad tāpat relatīvais mitrums nokļūs ekovatē, tur temperatūras jau būs zemākas un izkritīs kondensāts. Rezultātā ekovate mitra un tādam materiālam jau vairs nav vairs tāds siltumvadītspējas koeficients kā sākumā.