Stāsts sekojošs.
Gribu būvēt koka karkasa ēku, bet netieku skaidrībā likt tvaika izolāciju vai nē.
Mans paredzētais pīrāgs no iekšpuses:
Ģipškartona apšuvums (1kārtā)
Kokšķiedru plāksne (35mm)
koka vai metāla(ģipškartona profilu) karkass komunikācijām aizpildīts ar akmensvati (30 - 50mm)
Koka karkasa statņi (150mm) aizpildīti ar akmensvati
Kokšķiedru pretvēja plāksnes (12mm) - te OSB laikam nedrīkst, jo neelpo
Cietā akmensvate (80mm)
Minerālais apmetums (jā, koka karkasa māja, bet apmesta) - ko darīt, ja patīk apmetums
Klasiskā izpildījumā protams būtu tvaika izolācija + vēdināšana ar rekuperāciju (padārgi, sarežģīti un nav garantijas, ka tiešām visu mezglu izbūvē bez kļūdām). Rezultātā slikts mikroklimats un trupes rašanās varbūtība.
Pasīvo māju atbalstītāji aptrakuši ar kokšķiedru plātņu izmantošanu telpas pusē, pīrāgā nelietojot tvaika izolācijas plēves. No būvfizikas viedokļa netieku skaidrībā - ja jau ēka elpo, tad relatīvais mitrums no telpas tāpat iet uz aukstāko punktu un sūcas cauri sienai un tur siltumizolācijas materiālā iespējamība, ka veidojās rasas punkts. Līdz ar to vate slapja un rodas termiskie tilti un no siltinājuma diža jēga nav. Vai tās kokšķiedru plāksnes tiešām spēj akumulēt lielāko daļu relatīvā mitruma, ielaižot siltinājumā pēc tam niecīgu mitruma saturu, kas var izelpot tālāk? Vai tiešām pēc tam kokšķiedru plātnes atdod mitrumu telpai?
Gribu būvēt koka karkasa ēku, bet netieku skaidrībā likt tvaika izolāciju vai nē.
Mans paredzētais pīrāgs no iekšpuses:
Ģipškartona apšuvums (1kārtā)
Kokšķiedru plāksne (35mm)
koka vai metāla(ģipškartona profilu) karkass komunikācijām aizpildīts ar akmensvati (30 - 50mm)
Koka karkasa statņi (150mm) aizpildīti ar akmensvati
Kokšķiedru pretvēja plāksnes (12mm) - te OSB laikam nedrīkst, jo neelpo
Cietā akmensvate (80mm)
Minerālais apmetums (jā, koka karkasa māja, bet apmesta) - ko darīt, ja patīk apmetums
Klasiskā izpildījumā protams būtu tvaika izolācija + vēdināšana ar rekuperāciju (padārgi, sarežģīti un nav garantijas, ka tiešām visu mezglu izbūvē bez kļūdām). Rezultātā slikts mikroklimats un trupes rašanās varbūtība.
Pasīvo māju atbalstītāji aptrakuši ar kokšķiedru plātņu izmantošanu telpas pusē, pīrāgā nelietojot tvaika izolācijas plēves. No būvfizikas viedokļa netieku skaidrībā - ja jau ēka elpo, tad relatīvais mitrums no telpas tāpat iet uz aukstāko punktu un sūcas cauri sienai un tur siltumizolācijas materiālā iespējamība, ka veidojās rasas punkts. Līdz ar to vate slapja un rodas termiskie tilti un no siltinājuma diža jēga nav. Vai tās kokšķiedru plāksnes tiešām spēj akumulēt lielāko daļu relatīvā mitruma, ielaižot siltinājumā pēc tam niecīgu mitruma saturu, kas var izelpot tālāk? Vai tiešām pēc tam kokšķiedru plātnes atdod mitrumu telpai?